Lai gan PQ vēlēšanās uzvarēja, tā veidos mazākuma valdību, kas nozīmē, ka tai būs nepieciešams opozīcijas deputātu atbalsts, lai pieņemtu svarīgus likumprojektus un izturētu uzticības balsojumus.

Vairākuma iegūšanai PQ bija nepieciešamas vismaz 64 no 127 provinces parlamenta deputātu vietām. Provizoriskie rezultāti liecina, ka PQ ir ieguvusi 56 vietas.

Kvebekas separātistu partijas līderis Pols Senpjērs Plamondo kļūs par jauno Kvebekas premjerministru.

Kanādas liberālais premjerministrs Marks Kārnijs apsveica jaunievēlēto premjerministru, sakot, ka “spēcīgākas Kvebekas veidošana ir pamats mūsu misijai veidot spēcīgāku Kanādu”.

Kārnijs ir populārs Kvebekā, un separātistu uzvara netiek uztverta kā noraidījums premjera nostājai pret Trampu, kura tirdzniecības karš un aneksijas draudi ir saniknojuši kanādiešus.

Tā vietā PQ popularitātes pieaugums pēc vairāk nekā desmit gadiem opozīcijā ir saistīts ar neapmierinātību ar dzīves dārdzību un pastāvīgu vēlmi aizsargāt franču valodu arvien angliski runājošākā valstī.

Aptaujas liecina, ka tikai aptuveni 30% Kvebekas iedzīvotāju vēlas neatkarību, taču Plamondo ir apgalvojis, ka viņš rīkos referendumu par izstāšanos no Kanādas, tikai ne Trampa prezidentūras laikā.

Viņš ir teicis, ka lēmumam par Kvebekas neatkarību “nepieciešami apstākļi, kas ļauj veikt informētas un mierīgas debates”.

To nevajadzētu “nolaupīt ar neparedzama prezidenta teatralitāti”, viņš piebilda, izslēdzot referenduma iespēju vismaz līdz 2029. gadam.

Kvebekas vēlētāji jau divreiz ir noraidījuši suverenitāti – pārliecinoši 1980. gadā un ar ļoti nelielu pārsvaru 1995. gadā.

Kvebekai, kurā aptuveni 80% iedzīvotāju runā franču valodā, jau tagad ir ievērojama autonomija.

Šajā 9,1 miljona iedzīvotāju provincē tiek iekasēts savs ienākuma nodoklis, tiek īstenota imigrācijas politika, kas dod priekšroku franciski runājošajiem, kā arī ir spēkā likumi, kas piešķir franču valodai prioritāti pār angļu valodu.

Potenciālā atdalīšanās no Kanādas kļuvusi aktuāla arī Albertas provincē, kur vēlētāji jau 19. oktobrī lems, vai provincē jāveic pasākumi, lai sarīkotu saistošu referendumu par izstāšanos no Kanādas.

Plamondo plāno arī aktualizēt attālināšanos no britu monarhijas, un tādam lēmumam sabiedrībā ir lielāks atbalsts nekā neatkarībai no Kanādas.

Kanāda ir daļa no Britu Sadraudzības. Kanādas valsts galvu karali Čārlzu III Otavā pārstāv ģenerālgubernators. Vicegubernatori pārstāv monarhiju provincēs, arī Kvebekā.

2025. gada “Leger” aptaujā 87% Kvebekas iedzīvotāju atzina, ka nejūt nekādu pieķeršanos britu monarhijai, un tikai 31% pauda labvēlīgu viedokli par karali Čārlzu III.

Plamondo ir paziņojis, ka viņa valdība varētu pārtraukt finansējumu vicegubernatoram, nosaucot to par “maskarādi, kas izšķiež naudu”.